Svētdienas, manuprāt, ir labas dienas pastaigām. Tad vari galvā pārcilāt aizvadītajā nedēļā piedzīvoto, izdarīto un ieplānot ko labu nākotnei. Šāda diena pavisam noteikti bija 13. marts, kad saule spoži spīdēja pie debesīm un laiks bija jau tik silts, ka gar jūru var pastaigāties nedrebinoties, stindzinošie vēji nepūta sejā. Šoreiz mūsu pastaiga veda pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu. Tas ir patiesi skaists maršruts, skatam paveroties ne tikai zilpelēkai jūrai, bet arī nebeidzamu akmeņu klājienam, kas tā vien meta izaicinājumu gājējam saņemties un iet uz priekšu, jo ir taču tā vērts.

Vidzemes akmeņainā jūrmala atrodas uz Salacgrīvas pusi, braucot pa Tallinas šoseju no Rīgas. Starp Tūju un Salacgrīvu atrodas vairākas stāvvietas, kur vismaz ziemā var ērti novietot mašīnu un doties baudīt skaistos skatus. Tā nu mēs iebraucām vienā no šīm stāvvietām un izvēlējāmies paiet kādu gabaliņu (beigās sanāca ap desmit kilometriem). Gājām uz Tūjas pusi, jo tur maršruts interesantāks - var redzēt, kā smilšaino un sīku gliemžvāku atlūzu pilno pludmali lēnām, bet mērķtiecīgi nomaina arvien vairāk mazu, vidēju, lielu un ļoti lielu akmeņu klājiens. Ja ir spēks, veiklība un kājās labi zābāki, šo gabalu pievarēt nav lielu problēmu. 
 

Taču mēs pēc kāda laika atmetām tam ar roku un izvēlējāmies iet vieglāku ceļu, kas ved paralēli jūrai. Šeit pa ceļam iespējams aplūkot visai palielu akmeni, kas saucas Kutkāju dižakmens. Pāris bildes un gājām tālāk. Tuvojās jau pusdienlaiks, ko sākotnēji bijām domājuši pavadīt, ēdot maizīties turpat, uz akmeņiem. Bet tavu laimi! Netālu no viesu mājām “Bērziņi” atradām mīlīgu atpūtas vietu ar galdiņu un soliņiem, kur var ieturēt pusdienas un baudīt skaisto skatu. 

Paēduši un padzēruši karsto tēju, devāmies atpakaļ. Arī atpakaļceļš bija ne mazāk interesants ar saviem mazajiem piedzīvojumiem. Bet ne par to stāsts. Ja kādā saulainā (un arī ne tikai saulainā) dienā gribas izbraukt ārpus mājas, pabūt pie dabas un paklausīties, ko labu stāsta jūra, noteikti iesaku atbraukt šeit. Tā ir ne tikai forša vieta, kur izvēdināt galvu un pārcilāt domas, bet arī saprast, cik Latvijā ir skaisti, jo īpaši agrā pavasarī, kad redzi dabas pirmo sveicienu jaunajā darba cēlienā.