Laiks pirms gada lustīgākajiem svētkiem Jāņiem katram paiet citādi. Man jau trešo gadu tas ir neliels atpūtas ceļojums pa Latviju. Šo, ko jau var dēvēt par tradīciju, mēs iesākām 2020. gada vasarā, kad aktuālākais notikums bija Covid-19 pandēmija. Tā kā toreiz uz ārzemēm atpūtas ceļojumā praktiski nebija iespēju doties, nolēmām, paceļot tepat pa Latviju un (beidzot) iepazīt savu dzimteni. Turpinot šo tradīciju, arī šogad pirms Jāņiem devāmies nelielā Latvijas ceļojumā. Par galvenajiem iespaidiem tajā vēlos padalīties arī plašāk. 

Šaubu nav, ka īstenam Latvijas patriotam mīļš un dārgs ir katrs mūsu valsts stūrītis, upīte, pakalns un kociņš. Lai arī skaisti ir it visur, šogad brauciena maršruts bija šāds: Cēsis - Salaspils - Pilsrundāle - Jelgava - Kandava - Sabile - Talsi - Melnsils - Kolka - Ventspils - Kuldīga - Jūrmala - Cēsis. Braukt un skatīties diezgan daudz ko, tomēr iekļāvāmies četrās dienās, lai mājās būtu tieši Līgo vakarā. 
 

No Cēsīm izbraucām 20. jūnija rīta gana laicīgi. Pirmais lielais apskates punkts bija Salaspils. Tur pavadīja visu rīta cēlienu līdz pusdienlaikam. Man šī pilsēta vairāk radīja guļamrajona iespaidu, kur Rīgā strādājošie pavada nakts stundas. Tomēr tas, kas ieinteresēja, bija Rīgas HES, uz ko pavērās labs skats ar makšķernieku fonā. Turpat arī iekārtota neliela pludmalīte ar iespējām iekurt ugunskuru un labi pavadīt laiku vasaras pievakarēs. Ja ir vēlme, tad Salaspilī var apskatīt arī Botānisko dārzu, kas ir diezgan iespaidīgs. Šoreiz laika trūkuma dēļ to atstājām citai reizei un braucām tālāk.
 

Pēc Salaspils nākamais pieturas punkts bija Pilsrundāle. Protams, galvenais, ko tur (jau atkal) gribējām apskatīt, bija Rundāles pils. Pašā pilī gan negājām, bet izstaigājām Franču dārzu. Rozes vēl sulīgos pumpuros bija, kas priecēs apmeklētājus jūlija sākumā. Taču tas pastaigu nepadarīja blāvāku. Franču dārzs pārbagāts ar dažādu krūmu un ziedu šķirnēm, kam visiem gan nezināšu nosaukumu, bet katrā ziņā vērts apskatīt un kādu bildi piemiņai uztaisīt. 

Aiz Pilsrundāles tālāk braucām uz Jelgavu, kuras apkārtnē arī pārnakšņojām. Jāsaka, ka Jelgavā ir daudz ko skatīties. Visu te neuzskaitīšu, tas jāredz savām acīm. Pilsēta pati par sevi sakopta un moderna. Ir iespēja izvizināties ar katamarānu vai laivu pa Lielupi, kā arī vasarā var apskatīt smilšu skulptūras. Gardēžus priecēs arī restorāni, kas Jelgavā ir gana daudz. Ja gribas kārtīgi izstaigāt pilsētu, tostarp iemest aci Jelgavas pilī, jārēķinās ar pāris stundām. Mūsu naktsmājas atradās Kārklu muižā, netālu no centra. Mājīgi apartamenti, brokastis un tad jau devāmies ceļā pretī jaunai dienai. 
 

Nākamās dienas pirmā puse piederēja Kandavai. Tā ir viena no Latvijas senpilsētām, par ko esmu sajūsmā īpaši tāpēc, ka pilsētā saglabājies tik daudz no vēsturiskās arhitektūras. Bruģis, šaurās ieliņas, pilskalns. Atrodoties tur, pilnīgi var sajust pagātnes elpu. Pilsēta nav liela, bet toties var redzēt visu, kas interesē. Protams, neiztikt arī bez Kandavas kaķa, kas bija gatavs doties mums līdzi piedzīvojumos. 
 

Dodoties tālāk, nolēmām iebraukt Sabilē, kas arī nav pārāk liela pilsēta. Sabile tiek uzskatīta par Latvijas vīna pilsētu. Un patiesi. Sabilē ir pat Vīna kalns, kas vasarā kļūst par vīnogu dārzu un pēc skata pat mazliet atgādina Toskānu. Arī Sabilē vērojama viduslaiku elpa, taču mazliet neierastāku to padarīja Sabiles leļļu izstāde. Ejot garām, netīšam pamanījām pilnu dārzu ar dažādām lellēm, kas tā vien lūkoja, lai nobildē. 

Nākamais mūsu pieturas punkts bija Talsi. Atzīšos, Talsos biju pirmo reizi, tāpēc pilsētas apskate bija jo interesantāka. Iespējams, daudzi Talsus pazīst kā deviņu pakalnu pilsētu. Tik tiešām, pilsētā slēpjas deviņi lielāki un mazāki pakalni, kuros droši vien katram būtu jāuzkāpj, lai iepazītu Talsus pa īstam. Viduslaiku šarms jūtams arī Talsos, taču atveldzēties var ar izbraucienu Talsu ezerā. Arī tur ir katamarāni un laivas, kas dod iespēju iepazīt pilsētu no cita skatupunkta. Arī Talsos mums piebiedrojās draudziņš - Talsu kaķis, kas liegi izbaudīja silto sauli un čubināšanu. 
 

Otrās dienas nobeigumā devāmies uz Melnsilu, kas vislabāk zināms ar kempinga vietām. Tur arī devāmies, kur nakšņojām muciņā. Tas ir labāk nekā izklausās, jo šādā mucā gulēt ir patiesi ērti, pieejama elektrība, vietas diezgan, kā arī terase un iespēja cept sašliku. Tomēr nekas nevar atsvērt iespēju vērot, kā uzaust saule. Guļot šajā muciņā, to var redzēt skaidri, un, šķiet, - varētu lūkoties uz to mūžam. 

Trešā dienas pirmais apskates punkts bija Kolka. Kolkasrags ir viens no galējiem Latvijas punktiem, vieta, kur satiekas Rīgas jūras līcis un Baltijas jūra. Šī vieta kaut kādā ziņā šķiet mazliet maģiska. Iespējams, tāpēc to apmeklējām jau trešo gadu. Jūra uz krastu bija sanesusi daudz gliemežvāku, kā arī izskalojusi krabi, kas gan vairs nebija nekāds dzīvotājs. Tomēr kopumā vieta ir skaista, lai arī reizēm pieskārās kāda dzestrāka vēja brāzma. 

Tālāk devāmies uz lielo pilsētu - Ventspili. Tādā pilsētā, protams, ir gana daudz ko redzēt un skatīties. Tomēr man Ventspils asociējas kā sakopta un par pilsētnieku, tūristu domājoša pilsēta. Ventspilī ir ļoti daudz izklaides vietu, ieskaitot Bērnu pilsētņu, Ūdens piedzīvojumu parku, vilcieniņu, ar ko var izbraukāt visu pilsētu un daudz ko citu. Tā kā mums ļoti patīk moli un bākas, devāmies vispirms uz turieni. Saules karstais pieskāriens jau tajā dienā, 22. jūnijā, bija jūtams, taču jūras atvēsinošie viļņi bija labs glābiņš. Ejot gar pludmali, patīkami pārsteidza, cik ļoti padomāts par atpūtniekiem. Ir iespēja gan ērti nolikt velosipēdu, gan paņemt sauļošanās krēslu. Protams, visādas izklaides bērniem utt. Gribētos, lai arī citviet tā domātu par atpūtniekiem. 

Pēc Ventspils apmeklējuma devāmies uz kempingu “Grāveri”, kas atrodas Usmas ezera krastā. Jāsaka tā, ka atkal veiksmīgi notrāpījām ar naktsmītni, jo vieta tiešām skaista, sakopta, ir padomāts par sporta spēļu cienītājiem. Mēs palikām vienā no mājiņām, kas aprīkota ar visu nepieciešamo. Uzcepām desiņas, gājām peldēt. Vakars izdevies. Paldies laipnajiem saimniekiem!

Ceturtajā un pēdējā mūsu Latvijas mini ceļojuma dienā pirmais apskates objekts bija Kuldīga. Līdzīgi kā Kandava arī šajā pilsētā ļoti jūtama viduslaiku aura, par ko liecina šaurās, ar bruģi klātās ieliņas. Pati pilsēta arī diezgan omulīga un bija jūtams, ka notiek gatavošanās Līgo svētkiem, kā nekā jau bija 23. jūnijs. Pastaigājām pa pilsētu, iepazināmies ar vēl vienu pilsētas galveno rezidentu - svītraino kaķi. Neiztrūkstoša arī Ventas rumba, kurai gan šoreiz pāri nepārgājām, tomēr apskatījām no malas. Skaisti! Tā kā ceļš līdz mājām garš, devāmies uz nākamo pieturas vietu - Jūrmalu. 

Pēdējā nopietnā pieturvieta Latvijas ceļojumā 2022 bija Jūrmala. Paviesojāmies Dzintaros, kur iztaigājām Jomas ielu. Kafejnīcas, veikaliņi, nosauļojušies cilvēki - viss liecina, ka sākusies vasara. Neaizmirsām arī noiet garām slavenajai Dzintaru koncertzālei. Karstums jau pieņēmās spēkā, pavērojām atpūtnieku pilno jūras piekrasti un devāmies ceļā uz mājām. 
 

Tāds pavisam īsumā bija mans šī gada pirmsjāņu mini ceļojums pa Latviju. Teikšu, ka kaut kas maģisks tajā ir, īpaši ja degungalā Jāņu vakars. Tā bija vēl viena lieliska iespēja iepazīt Latviju mazliet labāk, no cita vecpilsētas mūra puses, no cita pakalna augstumiem. Tāpēc aicinu arī Tevi izmantot jauko laiku un paceļot nedaudz pašu zemē, jo pie mums taču arī ir, ko redzēt.