Mans pēdējais lielais ceļojums notika aprīļa sākumā uz Itālijas dienvidu galu - Neapoli, Sorento, Amalfi un Kapri salu. Kārtējo reizi iespaidota par Itālijas skaisto dabu, viesmīlīgajiem cilvēkiem un, protams, garšīgo ēdienu, bija klusa vēlme vēl šogad doties līdzīgā virzienā - uz kādu no vēl neapskatītajām Itālijas salām Sardīniju vai Sicīliju. Tā nu visi apstākļi sakrita, ka pavisam negaidīti augusta beigās bija iespēja atkal kravāt ceļa somas un doties uz…Sicīliju - saules un brīvdienu salu, kurā pabijām no 27. augusta līdz 3. septembrim. 
 

Arī šis bija tūrisma operatora “Impro” organizēts brauciens, kas ietilpst kategorijā “atpūtas ceļojums”. Tas nozīmē, ka vari šo ceļojumu ieplānot pēc savām vēlmēm, apskatīt, ko un kad vēlies, vai arī doties ekskursijās par papildus samaksu. Mēs šoreiz izvēlējāmies pirmo variantu, kas nemaz nebija slikti, jo atpūtāmies no visas sirds. 
 

Karstais sveiciens no Itālijas

Mūsu ceļojums iesākās 27. augustā 5 no rīta, kad bija jābūt Rīgas lidostā. Tikāmies ar grupas vadītāju Anitu Kuzmu un pēc divām stundām jau sēdāmies lidmašīnā uz Sicīlijas pilsētu Katāniju. Galamērķī nokļuvām ap 10:30, un jau bija ļoti karsts. Tajā dienā termometra stabiņš Katānijā pakāpās virs 40 grādiem, un sajutām lielu kontrastu ar Latviju, ko pametām, kad ārā bija knapi 20 grādi. 
 

Katānijā mūs sagaidīja gide, Sicīlijas latviete Iveta Bruno - ļoti aktīvs un sirsnīgs cilvēks, kura bija ar mums kopā visu ceļojuma laiku un atbildēja uz visiem interesējošiem jautājumiem. No Katānijas lidostas ar autobusu devāmies nelielā ekskursijā uz pilsētu. Tā bija svētdiena, un mums par prieku notika aktīva tirgošanās. Redzējām gan krāmu tirdziņu, gan zivju tirdziņu. Bija iespēja iegādāties dažādus augļus. Katānijas iepazīšanai bija atvēlētas dažas stundas, kuru laikā apskatījām Doma laukumu, izstaigājām galveno gājēju ielu - Etnas ielu, slēpāmies no saules skaistā parkā, nobaudījām dažus no Sicīlijas gardumiem vietējās kafejnīciņās un iepazinām arī to Katānijas daļu, kas īsti nav domāta tūristiem. Jā, arī šeit nav viss tik rožaini, dzīvo bezpajumtnieki, ir manāms dzīves skarbums sānieliņās, kā jau citviet pasaulē. Katānija kā jebkura cita tūristus vilinoša pilsēta nav iedomājama bez suvenīru tirgotājiem, kuri ielas malā piedāvā gan cepures un saulesbrilles, gan citus vairāk vai drīzāk mazāk vajadzīgus nieciņus. 

Giardini Naxos - rosīga pilsētiņa ar grieķu kultūras piejaukumu
 

Tiem, kuriem interesē, Katāniju varēja apskatīt vēlāk citā ekskursijas dienā. Tālāk gan mūsu ceļš veda uz viesnīcu “Sporting Baia Hotel”, kas atrodas kūrortpilsētā Giardini Naxos, kur palikām visas ceļojuma dienas. Giardini Naxos ir pirmā grieķu kolonija Sicīlijā (734. g.p.m.ē.). Tai ir ļoti skaista promenāde, kas stiepjas vairāku kilometru garumā gar Jonijas jūru. Mūsu viesnīca atrodas pirmajā līnijā pie jūras – smilšu pludmales, kur katru dienu gan gājām peldēt, gan tāpat pastaigāties. Ūdens priekš Baltijas jūras rūdītajiem latviešiem tur ir ļoti silts, pēcpusdienā sasniedzot ap 24 grādiem. Karstajā Sicīlijā tā bija izcila vieta, kur atveldzēties. Lai arī šajā laikā tur bija vēl diezgan daudz tūristu, paejot tālāk no viesnīcas, atradām pludmalīti, kur bija mazāk cilvēku un kņadas. 
 

Bez skaistās promenādes Giardini Naxos uz galvenās ielas (uz kuras arī atradās mūsu viesnīca) izvietojušās daudzas kafejnīcas, bāri, suvenīru veikaliņi. Izvēle ir liela. Ir iespēja nobaudīt gan Sicīlijas tradicionālos gardumus, gan nopirkt raibu raibās kleitas, somas, vēdekļus u.c. aksesuārus, kas tik ļoti piestāv gan šai pilsētiņai, gan Itālijas vasarīgajam noskaņojumam. 

Ja dienas laikā Giardini Naxos pa galveno ielu pārvietojas mašīnas un ir vairāk vai mazāk aktīva satiksme, tad vakarā šī iela pilnībā tiek nodota gājējiem. Pastaigas pa šo ielu dienā un vakarā ir pilnīgi atšķirīgas. Vakaros šeit skan dzīvā mūzika, sarosās suvenīru tirgotāji, bāros un kafejnīcās ienāk vēl iepriekš nepieredzēts dzīvelīgums. Cilvēki svin dzīvi, neatkarīgi no tā, vai tas ir pirmdienas vai sestdienas vakars. Gandrīz katru vakaru devāmies šādās pastaigās, kas bija patiešām labs dienas noslēgums. 
 

Giardini Naxos ir pirmā grieķu kolonija Sicīlijā, ko arī var pamanīt pašā pilsētiņā. Ornamenti ar grieķu stila vāzēm, kolonnām, pašiem grieķiem. Arī pats pilsētiņas nosaukums - Giardini Naxos - liecina par abu kultūru sajaukumu. Tiesa, citās Sicīlijas daļās grieķu ietekme ir redzama vēl vairāk, piemēram, Sirakūza, kas ir viena no nozīmīgākajām antīkās grieķu pasaules pilsētām. 
 

Gleznainais brauciens gar Sicīlijas salām un grotām
 

Otrā diena visai grupai bija plānota kā atpūtas diena. Taču gide Iveta piedāvāja doties izbraucienā ar kuģīti pa tuvējām Sicīlijas salām un grotām. Tikšanās bija norunāta pie ostas, kur jau pirmdienas rītā valdīja liela rosme, un kuģīšu kapteiņi gatavojās kārtējai darbīgajai nedēļai. Aptuveni 2h ilgais brauciens bija skaists un ļāva no cita skatupunkta iepazīt tuvējo apkārtni, mazās saliņas, tuvāk apskatīt greznās jahtas un dārgas, unikālas kūrortviesnīcas. Ainava mazliet atgādināja Amalfi un Kapri salu, kur arī tirkīzzilais ūdens lieliski izceļ mazās saliņas. Mazliet vēlāk bija iespēja arī nopeldēties un panašķoties ar Prosecco un gardajiem pistāciju, mandeļu cepumiem. 

Ar kājām līdz romantiskajai Taorminai un Castelmolai

Ceļojuma trešajā dienā nolēmām vairāk “izlocīt kājas” un aiziet līdz tuvējai pilsētiņai Taorminai (gandrīz 10 km attālumā), kas tiek uzskatīta par gleznaināko un tūristu apmeklētāko Sicīlijas pilsētu. Protams, uz turieni var ērti nokļūt arī ar autobusu, bet šoreiz izvēlējāmies ar kājām, jo tā var labāk redzēt apkārtni. 
 

Taormina atrodas uz 200 metrus augstas klints, paverot pasakainu skatu uz Jonijas jūras piekrasti. Ja iet ar kājām, tad gājiens nav pats vieglākais, bet skati ir to vērti. Kāpjot arvien augstāk, paveras arvien cita, gleznaināka aina uz piekrasti. Gar takas malām rosās mazas ķirzakas, kuru šeit ir ļoti daudz. Tāpat visa ceļa garumā redzam kaktusus. To augļi ap šo laiku ir ēdami un ir diezgan garšīgi, taču ērkšķu dēļ pats plūkt un ēst tos nevar. Veikalā tos var iegādāties jau apstrādātus. 

Taormina patiešām ir ļoti gleznaina pilsētiņa, kur gar tipiskajām itāļu stila ēkām slejas krūmi ar rozā, sarkaniem, baltas krāsas ziediem. Paveries citur, ieraugi palmas un fonā Jonijas jūru ar vairākiem desmitiem baltu kuģīšu un jahtu. Pilsēta rada ļoti sakoptu iespaidu, kas mazliet kontrastē ar Katānijas ieliņām. Uzkāpjot vēl mazliet augšā, nonākam līdz gājēju ieliņām, kur izvietojušās suvenīru bodes, kafejnīcas un zīmolu veikaliņi. Daudzviet nopērkami arī dažādi nieciņi, kosmētika, ēdiens ar citronu tematiku. Tas viss ļoti atgādina Kapri salu, kur citronus audzē aktīvi audzē, un tie ir pilsētas firmas zīme. 
 

Laiks ir karsts, taču nolemjam uzkāpt vēl mazliet augstāk uz Castelmolu, kas ir neliels ciematiņš, bet, no kurienes paveras vēl iespaidīgāki skati uz apkārtni No rīta puses tūristu vēl maz, tāpēc mierīgi varam pabaudīt skaistās ainavas un gatavoties kāpienam lejup. 

Unikālas klintis “Gole Alcantara” parkā
 

Miksējot atpūtu ar pašorganizētājām ekskursijām, piektajā ceļojuma dienā devāmies uz ģeoloģisko un botānisko parku “Gole Alcantara”. Tas atrodas apmēram 15 km attālumā no viesnīcas un ir ērti aizsniedzams ar autobusu, taču tie jau nebūtu mēs, ja šo ceļu neizdomātu mērot ar kājām. Tas bija garš. Turpceļā lielākoties sanāca iet pa nekurieni, bezceļiem, cauri ciematiņiem, gar citrusaugļu un vīnogu audzētavām, vietām izdegušām platībām. Atpakaļceļā gājām pa citur, lielākoties gar šosejas malu, kur vietām bija jāsaraujas ļoti cieši, lai netraucētu autovadītājiem. Neteiktu, ka maršruts būtu bagāts ar skaistiem skatiem un drīzāk iesaku līdz šim parkam doties ar autobusu, jo arī tur var pietiekami labi izstaigāties. 

“Gole Alcantara” pēc platības ir diezgan paliels, precīzi gan nepateikšu. Tajā var apskatīt gan botānisko daļu ar Itālijai raksturīgiem dažādiem kokiem, krūmiem, gan ģeoloģisko daļu, kas mums interesēja vairāk. Ir iespēja redzēt unikāla paskata klintis, kuras ieskauj mazus ūdenskritumus. Karstā dienā patīkami veldzē pastaiga pa auksto kalnu ūdeni, kas labi kalpo arī kā pēdu masāža. Pēc šādas pastaigas viss, ko vajag, ir mazliet iestiprināties, ko arī izdarījām parka kafejnīcā, apēdot pa picas šķēlei un cannoli - eklēra veida sicīliešu saldo ēdienu ar krēmu un pistācijām. 

Saule, jūra un brīvdienas

Tā kā šis bija plānots kā atpūtas ceļojums, lielāko daļu laika tomēr pastaigājām pa tuvējo apkārtni un peldējām. Vislabākais laiks peldei bija no rīta pēc brokastīm, kā arī vakarā pirms vakariņām, kad cilvēku ir mazāk un pludmales ir tukšākas. Laiks tiešām lutināja, katru dienu bija saulains un pāri 30 grādiem. Šādā laikā aktīvās ekskursijās negribas doties, lai arī vēl ir tik daudz, ko redzēt un piedzīvot.
 

Šajā ceļojumā “Impro” piedāvāja visas dienas atpūsties pie Jonijas jūras vai arī paņemt četru dienu ekskursiju paketi par 495 eiro un apskatīt dažas no Sicīlijas pērlēm:

• lielāko aktīvo vulkānu Eiropā Etnu;
• Taorminu;
• Romantisko Kaltadžironi, kas ir slavena un unikāla ar saviem keramikas izstrādājumiem;
• UNESCO pasaules mantojuma sarakstā esošo La Villa Romana del Casale. Tā ir viena no pēdējo gadu nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem atradumiem, kas pārsteidz ar lielisku un bagātīgu seno romiešu mozaīku kolekciju.
• Arī UNESCO sarakstā esošo Agridžento Tempļu ieleju. Tiek uzskatīts, ka Agridžento ir dibinājuši grieķu kolonisti, kuri to nosauca par Akraga. Gadsimta laikā tā kļuva par bagātāko un diženāko pilsētu, kurā bija ļoti attīstīta māksla un kultūra. 
• Garākā ekskursijā bija iespēja doties uz Katāniju;
• Sirakūzu. 

Visas ceļojuma dienas - sākot no sagaidīšanas Katānijas lidostā līdz pat bagāžas nodošanai prombraucot - ar mums kopā bija gide Iveta, kura Sicīlijā dzīvo jau vairākus gadus un saistošā veidā iepazīstināja ar šo salu, atbildēja uz dažādākajiem jautājumiem un deva labākos padomus saistībā ar sicīliešu kultūru, ēdieniem, atpūtas iespējām utt. Liels paldies viņai par to un ceru, ka tiksimies vēl kādā Sicīlijas ceļojumā!
 

Enerģija rudens cēlienam pietiks
 

Lai arī šīs astoņas ceļojuma dienas paskrēja nemanot, Itālijas saule un iespēja kārtīgi atpūsties uzlādējušas baterijas kādam laikam, vismaz rudens mēnešiem noteikti. Ļoti priecājos par to, ka izlēmām doties šajā neplānotajā ceļojumā, jo Sicīlija bija manā galamērķu sarakstā un ir joprojām, jo, ko redzēt, vēl ir gana daudz. 

Šis bija kopumā mans ceturtais ceļojums uz Itāliju, un noteikti ne pēdējais. Vēl neapskatīta ir palikusi Sardīnija, kur, iespējams, dosimies tuvāko gadu laikā. Bet vēl līdz tam jāizdzīvo nākamais lielais piedzīvojums, kas plānots februārī un, par ko noteikti uzrakstīšu šeit. Tikmēr vēl domās par Itāliju atstāju dažas idejas, ko nobaudīt Sicīlijā:

• Arancini - sicīliešu street food - ceptas rīsu bumbas, kam ir dažādi pildījumi: tomātu mērce, gaļa, siers, sēnes utt. Arancini tiek gatavoti divu veidu formās. Etnas tuvumā populārākas ir tornīšu formas, Palermo reģionā - apaļas. 
• Ricotta siers - ir svaigais  - saldens, rīsu pudiņa tekstūra, un cietāks, ko liek salātos. 
• Jūras veltes - gardākas, ar izteiktāku garša ir tās, kuras zvejotas netālu no Etnas vulkāna, kura pelni satur minerālus, kas dod bagātīgāku ražu un garšu. 
• Cannoli - tradicionāls sicīliešu ēdiens. Mazliet līdzīgs eklēram - saldā kuciņa ar pacietu garozu un iekšā krēmveida pildījumu, kam bieži vien pārkaisītas pistāciju vai mandeļu skaidiņas. 
• Caponata - sasmalcināts un apcepts baklažāns ar kaperiem, olīveļļu un dažādiem dārzeņiem. 
• Dažādi pastas ēdieni ar sieru, malto gaļu.
• Sicīliešu pica. Tā nav tradicionāla apaļa, plāna itāļu pica, bet gan kantaina un pabieza. Virsū siers, salami, baziliks, sēnes u.c. picas sastāvdaļas. 
• Granita - vidēji sasaldēts deserts. Līdzīgs saldējumam, kokteiļveidīgs ar galvano sastāvdaļu - citronu, pistācijām, kafiju utt.
• Cassata - sātīga kūka ar ricotta sieru, mandeļu pastu.
• Panelle - turku zirņu ēdiens, streetfood.